Rīgas 13.vidusskola atrodas Pulkveža
Brieža ielā 25. Garām skolai traucas trolejbusi un autobusi,
kuri savieno Vecmīlgrāvi, Jaunciemu un citus attālākos Rīgas rajonus
ar centru. Skolai blakus esošā Hanzas iela aizved mūs pie
Daugavas. Turpat atrodas arī Dziesmu svētku parks, - bijušais
Pētera I parks.
Vēl 20.gadsimta sākumā mūsu
skolas sporta laukuma vietā bija divstāvu koka namiņš. Tur
bieži uzturējies Krievijas cars Pēteris I laikā, kad
viņš atradies Rīgā. Netālu no skolas atrodas arī Kronvalda parks.
Skola sākta celt sakarā ar Latvijas PSR
Ministru Padomes lēmumu. Pavēle skan šādi: „Sakarā ar
Ministru Padomes 1951.gada 1.septembra lēmuma pirmo un otro punktu par 32
septiņgadīgo skolu pārveidošanu par vidusskolām un 10
vidusskolu pārdēvēšanu pavēlu:
Pārveidot Rīgas
55.septiņgadīgo skolu par vidusskolu un ar
1951./1952.mācību gadu nosaukt par Rīgas 13.vidusskolu.”
Pavēli parakstījis Latvijas PSR
Izglītības ministrs Vilis Samsons. Skola
celta laikā no 1949. līdz 1951.gadam. Jau tad Pulkveža
Brieža iela bija pārdēvēta par Sverdlova
ielu.
Skolu projektējis arhitekts J.Pūpols,
bet konsultēja profesors J.Birznieks. Praktiskos
celtniecības darbus vadījis inženieris celtnieks A.Sorokins. Skolu atklāja 1951.gada 1.septembrī.
Jaunās skolas klasēs bija pat 41
skolēns. Lielākais skolēnu kontingents bija nomenklatūras
darbinieku bērni.
Mūsu skolai ir 4 stāvi. Tā ir liela
un mājīga celtne ar lieliem logiem, plašiem koridoriem,
ērtām hallēm un gaišiem kabinetiem. Liela un ērta ir
skolas ēdnīca un bibliotēka, un aktu zāle.
Rīgas 13.vidusskolu vadījuši
šādi direktori:
1. N.Gendriks 1951.-1958.g.
2. N.Liksašina 1958.-1962.g.
3. J.Celova 1962.-1970.g.
4. M.Kurašova 1970.-1979.g.
5. N.Dņeprovska 1979.-1983.g.
6. I.Freidenfelds 1983.-1984.g.
7. Ludmila Krutikova 1984.- ...
Rīgas 13.vidusskolu Ludmila Krutikova vada
vairāk nekā 20 gadus. Viņa skolu izveidojusi par progresīvu
un elitāru skolu. Pret skolotājiem ir augstas prasības.
Mācību darbā ieviestas jaunākās mācību
metodes, nodibināti starptautiski sakari ar vairākām Eiropas
valstu skolām Zviedrijā, Dānijā, Somijā.
Lieli direktoru palīgi bijuši arī
mācību daļas vadītāji. Ievērojamākie no
tiem:
E.Novikova
T.Kočubeja
T.Bogdanoviča
V.Rogozina u.c.
Pašreiz ilgāku
laiku šajā amatā strādā metodiķe Irma Jufko,
Tatjana Matrosova un Ingrīda Jermacāne.
Laikā no 1953.gada
līdz 2005.gadam (ieskaitot) Rīgas 13.vidusskolu beiguši 3472
vidusskolēni.
Cauri gadiem
nemainīga ir skolas laba slava, kuru veicinājis tās
skolotāju kolektīvs. Par savu galveno uzdevumu viņi uzskata:
-
iemācīt
skolēniem
Dzīvot,
Zināt,
Darīt,
Sadzīvot.
Katru gadu skolā
strādā apmēram 60 skolotāji. 2005./2006.mācību
gadā mācās 677 skolēni. Agrāk skolēnu skaits bija
krietni lielāks – vairāk nekā 900 skolēnu. Skolēni
mācās 2 maiņās. Klasē mācības notiek krievu
valodā, bilingvāli un daļa arī latviešu valodā.
Skolotāji īsteno pamatizglītības un
vispārējās izglītības programmas, kā arī
interešu programmas, kuras atbilst Izglītības likumam.
Jau sen skolai bijis
fizikas-matemātikas novirziens.
Pašreiz skola
strādā pēc vispārējās matemātikas un
datorzinību, kā arī komerczinību
un programmēšanas novirzienu programmām.
Mūsu skolēni aktīvi piedalās
visās olimpiādēs, izstrādā zinātniskos darbus.
Savā laikā mūsu skolu beiguši 28 skolēni ar Zelta un
Sudraba medaļām.
2003./2004.mācību gadā ar
izcilām sekmēm skolu beidza Karina Šneiderova
un Viktorija Logina. Rīgas Domes „Zelta
stipendiju” Ls 500 apmērā ieguva Karina Šneiderova,
kura tagad mācās LU Sabiedrisko attiecību fakultātē.
Pašreiz viņa izglītību turpina Itālijā.
Karina par savu izcilāko skolotāju
nosauca latviešu valodas skolotāju Ingrīdu Jermacāni, kas
saņēma „Zelta pildspalvu”.
Skola joprojām lepojas ar bijušiem
skolēniem.
1952./1953.mācību gadā
13.vidusskolu beiguši gleznotāji Artūrs Ņikitins
un Anatolijs Ļebedevs. Šogad 8.a un 9.d
klases skolēni apmeklēja mākslinieka A.Ņikitina
darbnīcu, iepazinās ar viņu un intervēja to. Mūsu
skolu nav aizmirsis arī pirmā izlaiduma absolvents gleznotājs Artūrs Ņikitins. Viņa gleznas ir izstādītas
Anglijā, Itālijā, Maltā un citās valstīs. A.Ņikitina gleznu izstāde ir bijusi arī
Maskavā Tretjakova galerijā. Tās
iepirktas arī Latvijas Mākslas muzeja fondos. Sirmajam
māksliniekam ir neliela, skaista darbnīca Tomsona
ielas Terasēs.
A.Ņikitinu saista cieša draudzība no
skolas laikiem ar arhitektu gleznotāju Anatoliju Ļebedevu.
Abi draugi kopā gleznojuši Parīzē, kur pārdevuši
arī savas gleznas. A.Ļebedevs savus darbus
sūta uz Islandi, kur labprāt tās iegādājas
islandieši. A.Ļebedevs raksta arī
nelielus novērojumus par dabu.
Rīgas 13.vidusskolu beidzis arī
žurnāla „Êàðüåðà” galvenais redaktors
Valerijs. Ter-Oganess.
Visuzticamākā Rīgas 13.vidusskolai
ir laikraksta „×àñ” izpilddirektora Valerija Zaiceva ģimene. Tā mūsu skolā
mācās jau vairākas paaudzes. Valerijs Zaicevs
mūsu skolu beidzis 1969.gadā, bet māsa Svetlana 1966.gadā.
13.vidusskolā mācījās Valerija Zaiceva
dēli Deniss un Artjoms,
kā arī meita Alīna. Dēls Deniss
beidza Latvijas Kultūras akadēmiju un tagad strādā ASV
viesnīcu biznesā. Artjoms un Alīna
skolu beidza 2003.gadā. Tagad viņi studē Latvijas
Universitātē Sabiedrisko attiecību fakultātē. Artjoms un Alīna aktīvi iesaistījās
skolas muzeja darbā. Arī tagad viņi bieži ierodas
skolā tikties ar skolas audzēkņiem un vēstures
skolotāju Natāliju Jurčenko.
Valerija māsa Svetlana Zaiceva-Terehova
strādā Rīgas Tirdzniecības tehnikumā, kur māca
matemātiku. Viņa atceras mācības Rīgas
13.vidusskolā un sevišķi izceļ savu bijušo
matemātikas skolotāju Eleonoru Novikovu.
Svetlanas meita Irina Terehova-Kozenkova
arī beigusi mūsu skolu 1989.gadā. Pašreiz Rīgas
13.vidusskolā mācās Svetlanas mazmeita Viktorija Kozenkova.
Ar lepnumu varam pieminēt arī ārstu
ķirurgu Maksimu Margolinu,
kurš strādā bijušajā Rīgas 3.slimnīcā
Maskavas ielā un arī pieņem slimniekus Veselības
centrā Grebeņščikova ielā 1.
Jau 7.klasē viņš rakstīja domrakstā: „... es
būšu ārsts, un mans vārds skanēs citu ārstu
vidū...” Brīvajā laikā viņš raksta
detektīvromānus, viņa pseidonīms ir Zvonovs.
Mūsu skolā mācījies arī
ievērojams sabiedriskais darbinieks un aktīvs biznesmens,
bijušais Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas padomnieks
Sols Bukengolds. Sakarā ar to, ka viņa
ģimene emigrēja uz ASV, skolu viņš nepabeidza.
Skolas godu un panākumus
veicinājušas arī mūsu ilggadējās matemātikas
skolotājas Alla Glazovska
un latviešu valodas skolotāja Regīna Stuķēna.
Viņas skolā strādā kopš 1964.gada. 13.vidusskola ir
viņu vienīgā darbavieta.
Jau vairāk kā 37 gadus krievu valodu
māca Marga Jegorova. Lieliski strādā 1.-3.klašu
skolotāja Larisa Uhova, amatu mācības
skolotājs Vitalis Rubliauskas, matemātikas skolotāja Nataļja Mosolova un krievu
valodas skolotājs Aleksejs Mosolovs.
Jāatceras arī 1.-3.klašu skolotājas Veru Francuzovu un Mariju Noviku,
latviešu valodas skolotāju Mariju Braunu,
ķīmijas skolotāju Jeļenu Zaikinu,
vēsturnieci Natāliju Jurčenko u.c.
Jau ... gadus skolas bibliotēka vada Gaļina Puriņa. Bibliotēkā skolēni
var apskatīt daudzas enciklopēdijas un jaunāko zinātnisko
literatūru.
Daudzus gadus skolā strādā
medmāsa Olga Kuzņecova. Labi savu darbu
veic logopēde Viktorija Sleviča, un skolotājiem
derīgus padomus psiholoģijā sniedz Jevgenijs
Rozanovs.
Kopš 1999.gada 4.maija Rīgas
13.vidusskolā iekārtots „Pulkveža Fr.Brieža”
muzejs, kuru iekārtoja un turpina vadīt latviešu valodas
skolotāja Malda Veiskate. Darbā aktīvu
dalību ņēma 7.klašu skolēni. Līdz skolas
beigšanai viņi aktīvi piedalījās muzeja darbā.
Lielu palīdzību sniedza arī vēstures skolotāja
Natālija Jurčenko. 2000.gada Jaungada apsveikumu uz Austrāliju
nosūtījām 91 gadu vecajam pulkveža dēlam Jurim
Briedim. No viņa mēs saņēmām pateicības
vēstuli.
Katru gadu 1.septembrī,
Lāčplēša dienā un pēdējā zvana
dienā pie pulkveža Fr.Brieža
pieminekļa skolēni noliek ziedus.
Par labu darbu skolēniem Aizsardzības
ministrija piešķīra autobusus ekskursijai uz Ložmetējkalnu.
2003./2004.mācību gadā direktores
Ludmilas Krutikovas vadībā sākām
pētīt skolas vēsturi. Jau 2005.gada 24.martā skolas
ceturtajā stāvā atklājām „Skolas vēstures
galeriju”, kur izvietoti 65 stendi. Abiem muzejiem izveidoti bukleti, ierakstīts
disks par muzeju darbu. Šogad galeriju papildinās intervijas ar
ievērojamiem cilvēkiem, kuri beiguši šo skolu. Skolas
vēstures galerijas prezentācijā piedalījās Rīgas
skolu muzeja vadītāja Aina Zumente un
metodists Gunārs Kušķis.
Stendos redzami skolas celtniecības darbi,
bijušo skolēnu fotogrāfijas, skolotāju kolektīvi,
direktori un mācību daļas vadītāji.
Rīgas 13.vidusskolu 2000.gadā
apmeklēja arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga,
dzejnieces Māra Zālīte, Ludmila Azarova.
2004./2005.mācību gadā skolā viesojās
Izglītības ministre Ina Druviete, otru
reizi kopā ar ASV sūtni Latvijā Beilija
kundzi.
Stendos varam uzzināt arī, ka skolas
kolektīvs ziedojis naudu Brīvības pieminekļa
atjaunošanai.
Tāpat Rīgas 13.vidusskolas
skolotāji sekmīgi sadarbojušies ar dažādām
Eiropas valstīm, apmainoties pieredzē un piedaloties
dažādos projektos – Zviedrijā, Dānijā, Somijā,
Austrijā, Beļģijā u.c. Šo darbu vadīja skolas
direktore Ludmila Krutikova kopā ar metodiskā darba vadītāju
Irmu Jufko. Viņas piedalījušas projektos „Norčepinga”,
„Totan klint”
Zviedrijā, Beļģijā projektā „Rīga - Ostaker”, Dānijā projektā „Skolas Eiropas
dimensijas”, bet Austrijā ar Vīnes Tehnisko universitāti.
Rīgas 13.vidusskolas skolēni
piedalījušies arī savā laikā palīdzības
sniegšanā Afganistānas bērniem. Katru gadu skolēni
sniedz palīdzību un rīko koncertus veco ļaužu pansionātos.
Tas notiek 13.decembrī Svētās Lūcijas dienā. Kā
tradīcija izveidojusies Lūcijas izvirzīšana katrā
klasē un beidzot ar pulcēšanos skolas aktu zālē.
Stendos redzam, ka padomju varas laikos
skolēni aktīvi strādājuši LOTOS darba nometnēs
Dobeles, Krāslavas un citos Latvijas rajonos, bet 1987.gadā pat
Moldāvijas laukos vākuši ķiršogas.
Rīgas 13.vidusskola vienmēr bijusi
fizikas-matemātikas novirziena skola. Skolēni piedalījušies
Rīgas, Ļeņingradas un citās
Padomju Savienības skolas olimpiādēs, kur apbalvoti ar goda
rakstiem.
Mūsu skolai ir savas tradīcijas. Tā
katru gadu Ave Sol vai
Kongresa nama zālēs notiek gada atskaites koncerts. Tur deju un
mūzikas pulciņa dalībnieki parāda savu varēšanu.
Skolā sekmīgi darbojas Vizuālās mākslas un
apgleznošanas pulciņš. Ļoti ilgus gadus šaha
pulciņu vada Aivars Raudive.
Par skaistu tradīciju kļuvušas
„Pirmā un pēdējā zvana” dienas. Regulāri notiek KVN un
Pop-ielas sarīkojumi. Skolā notikušas
arī „Krievu balles”, kurās skolēni ieradušies noteikta
gadsimta kostīmos. Bijis arī sarīkojumi, veltīti Renesanses
mākslas atdzimšanai Itālijā.
Mūsu skolēni labus rezultātus
uzrāda arī sporta sacensībās, kur saņem apbalvojumus.
Ilgus gadus skolā par sporta skolotāju
strādā Edmunds Barnatovičs, bet
viņam palīdz Aivars Komkovs.